Ekonomika

Čīle ir valsts ar atvērtu un stabilu ekonomisko situāciju, kur tiek veicināta tirdzniecība un investīcijas.
Čīles ekonomikā iekšzemes kopprodukts ir viens no lielākajiem Dienvidamerikas kontinentā, samazinās inflācija (pašlaik ir viszemākais līmenis pēdējo gadu laikā). Rezultātā Čīle no 18 vietas pasaules konkurētspējīgo valstu reitinga tabulā pacēlās uz 13 vietu. Pozitīvs moments – investīciju pieaugums, kas kārtējo reizi noslēdzās ar maksājumu bilances pozitīvu saldo un zelta rezervju palielināšanos.
2001. gadā iekšzemes kopprodukta pieaugums bija 3,1%. Patērētāju pirktspēja – 10000$ (1996.gadā – 9520$) ir augstākais rādītājs Dienvidamerikas valstīs. Inflācijas tempi 2001.gadā samazinājās līdz rekordzemam līmenim – 3,5% (1996.gadā – 6,6%).
Kopējie kapitālieguldījumi ekonomikā sasniedza 33% iekšzemes kopprodukta (1996.g. – 29%). Valdība turpināja kapitāla uzkrāšanas politikas stimulēšanu.
Bezdarba līmenis – 10,1%. Taču nelabvēlīgi turpināja pieaugt: bezdarba līmenis jauniešiem vecumā no 15-19 gadiem – līdz 20%, kas īpaši raksturīgs saulainajos reģionos – līdz 46%.
Galvenie tirdzniecības partneri ir ASV (17%), Japāna (14%), Lielbritānija (6%), Brazīlija (5%), Ķīņa (5%), Dienvidkoreja, Vācija un Argentīna.
Čīlē ir plašs un dinamisks rūpniecības sektors. Lielu daļu spēku velta, lai saražotu starptautiskajos tirgos konkurētspējīgu produkciju.
Pārstrādes rūpniecībā ir nodarbināti 870000 cilvēki, kas ir 16% no valsts iedzīvotājiem. Rūpniecības nozare veido 15% no valsts gada IKP.
Dinamiskākās sfēras ir tās, kuras ražo pamatlīdzekļus, piemēram, transporta līdzekļus un elektroniskās ierīces. Savu darbību ir paplašinājušas arī tās firmas, kas ražo palīgmateriālus, pārsvarā tas ir saistīts ar celtniecības sektoru, stikla rūpniecību un ķīmiskām vielām.
Starp rūpnieciskajiem uzņēmumiem, kas orientējas uz masu patēriņu, izceļas piena produktu un tabakas izstrādājumu rūpnīcas.
Pēdējo dažu gadu laikā Čīles rūpniecība ir piedzīvojusi ievērojamu produktivitātes pieaugumu, ko izraisīja investīcijas tehnoloģijās un pārvaldē.
Rūpnieciskie uzņēmumi rūpējas par apkārtējās vides aizsardzību un stingri seko normām, lai saglabātu ekoloģisko līdzsvaru valstī.
Daudzie divpusējie līgumi, kas parakstīti Čīlei ar Amerikas kontinenta valstīm, padarīja iespējamu to, ka lielākā produkcijas daļa tiek virzīta tieši uz šo reģionu.
Čīles rīcībā ir milzīgi dabas resursi kalnrūpniecībā, mežu rūpniecībā un zvejniecībā. Ievērojamās investīcijas, kas ir izdarītas šinīs sfērās pēdējos gados ir ļāvis paaugstināt valsts eksporta potenciālu.
Pašlaik Čīlē ir mūsdienīga un efektīva zvejniecības saimniecība, kas radās 80-tajos gados, un pateicoties labvēlīgajiem dabas apstākļiem ātros tempos un ļoti strauji attīstījās.
Mežu sektorā arī ir ļoti attīstīt uzņēmumi, kas ir orientēti uz koksnes pārstrādi.
Zemes tālākajā dienvidu rajonā, kur var iegūt naftu – Magelāna jūras šauruma zonā, 2000 km attālumā no Santjago, ražo metanolu.