Vispārējie dati      Čīles vīni      Tūrisms Čīlē      Noderīgā informācija       Čīles Himna       Čīles rakstnieki      Fotogrāfijas      

 Oficiālais nosaukums:        República de Chile

 Valoda:                                     spāņu

 Galvaspilsēta:                        Santjago

 Naudas zīme:                         Čīles peso
 
 Iedzīvotāju skaits:                14,700,000

 Platība:                                    756,096 km2

 Lielākās pilsētas:                Santiago -   5 257 937 
                                                  Konsepsjona - 800 000 
                                                  Valparaíso - 566 992 
                                                  Antofagasta - 225 316

Augstākā virsotne:              Ohoss de Salado (6 880 m v.j.l)

Klimats

Čīle atrodas dažādās klimatiskajās joslās. Tuksnesīgajos ziemeļos dienas temperatūra 30o C var nokristies līdz 0o C temperatūrai naktī. Vidusjūras klimatam valsts centrālajā daļā ir raksturīga temperatūra, kas atbilst visiem četriem gadalaikiem. Vidējā temperatūra lietainajos dienvidos svārstās no 0-10^o C.

Teritoriālais iedalījums

Čīle ir iedalīta 12 reģionos un Santjago apriņķī, kas ir valsts galvaspilsēta un valdības rezidence. Pēdējās decentralizācijas reformas noveda pie tā, ka daudzas funkcijas tika nodotas municipālajai valdībai. Municipalitāte, kuras vadībā ir mērs, tiek ievēlēta ar tiešo balsošanu uz 4 gadiem.

Ģeogrāfiskais novietojums

Čīle – šaura zemes josla, kas izstiepusies 4329 km Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā. Valsts sākas no Atakami tuksneša ziemeļos un stiepjas līdz mūžīgajiem ledājiem dienvidos. Varenie Andi austrumos un Klusais okeāns rietumos ir Čīles vienīgais aizsargs. Ziemeļos Čīle robežojas ar Bolīviju un austrumos ar Argentīnu. Valsts ziemeļos ir raksturīga zvejniecība un minerālie resursi. Santjago ir Čīles galvaspilsēta un atrodas valsts centrālajā daļā, kur ir koncentrēta galvenā lauksaimniecības un rūpniecības daļa. Bagātās valsts dienvidu zvejas vietas un mežu masīvi tiek izmantoti balstoties uz dzelžainu un atbilstošu mežu atjaunošanas politiku. Valsts dienvidos atrodas pasaulslaveni tūristu centri, kas populāri ar saviem ezeriem, vulkāniem, saliņām, fjordiem un ledājiem.

Dabas skaistums, kuru papildina brīnišķīga apkalpošana, ir veicinājis to, ka tūristu skaits Čīlē gadsimta beigās ir sasniedzis 2 miljonus cilvēku gadā. Uzņēmējiem ir iespēja piedalīties tūrisma biznesā pateicoties Čīles ekonomikas modelim, kas ir atvērts ārzemju investīcijām. Čīle – tā ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kura viesiem piedāvā lielu daudzveidību dabiskā skaistuma, kuru papildina brīnišķīga apkalpošana. Čīles teritorijā - gan kontinentālajā, gan salu daļā, ir karsts, vidējs un auksts klimats. Ezeri, pludmales, tuksneši, ledāji un meži ir pasludināti par JUNESKO Pasaules Biosfēras Rezervātiem.
Šīs dabas priekšrocības apvienojumā ar brīnišķīgo viesnīcu saimniecību, gaisa un sauszemes transporta infrastruktūru 2001.gadā piesaistīja 2 miljonus tūristu. Tīrais ienākums no tūristu uzturēšanās bija $1000 miljoni jeb 1,5% iekšzemes kopprodukta. No kopējā Čīles apmeklētāju skaita 45% ir tūristi no Argentīnas, Eiropas tūristu priekšgalā ir vācieši, spāņi un franči. Lai gan 60% tūristu brauc uz šo valsti atpūsties, politiskā stabilitāte un ekonomikas augšupeja veicina to viesu skaitu, kuri valsti apmeklē biznesa darīšanās vai arī lai piedalītos starptautiskos semināros.

No ģeogrāfiskā un klimatiskā viedokļa Čīles centrālais reģions ir gara, šaura zemes josla. Šīs divas īpašības un Vidusjūras tipa klimats ir raksturīgi skaistajai centrālajai ielejai, kur tiek ražoti tik labi pazīstamie Čīles vīni. Tā ir galvenā vīnu ražošanas zona valstī. Galvaspilsētas dienvidos vairāk nodarbojas ar lauksaimniecību un tādēļ tur ir redzami galvenokārt augļu koki un skaistas dabas ainavas. Blakus Santjago atrodas tādas vietas kā Pirkue, kur fermās vēl joprojām ir saglabājušās vietējās tradīcijas.

1541.gadā Mapoche upes krastā centrālās ielejas vidū spāņu kapteinis Pedro de Valdivia atklāja Santjago. Pilsēta atrodas Andu kalnu pakājē 543 metri virs jūras līmeņa un 161 jūdzes no piekrastes. Čīles galvaspilsētā dzīvo aptuveni 5 miljoni cilvēku, kas ir 1/3 no visiem valsts iedzīvotājiem. Pēdējos gados tā ir bijusi lieciniece modernu un daudzveidīgu ēku celtniecībai, kurām blakus atrodas tradicionālās un pagājušos gadsimtos būvētās ēkas.

Santjago ir viena no Latiņamerikas finansiālajām metropolēm un Čīles kultūras centriem. Tūristiem ir pieejamas augstākās klases viesnīcas, brīnišķīgi restorāni, tūristu aģentūras un cita veida servisi un aktivitātes. Pilsētas priviliģētā atrašanās vieta padara to vēl pievilcīgāku – to ieskauj piekrastes pilsētas un Andu kalni. Šinī reģionā, ne ilgāk kā divu stundu braucienā, atrodas brīnišķīgi slēpošanas kūrorti, pludmales un auglīgas ielejas ar vīnogulājiem.

Tūrisms Čīlē

Čīles ģeogrāfiju dažreiz apzīmē kā “īsto neprātu”.Tās pamatdaļa atrodas Dienvidamerikas kontinentā, Lieldienu sala – Polinēzijā ( Okeānijā) , bet daļa no valsts dienvidiem iesniedzas Antarktidā.

No pārējās pasaules austrumos gar visu robežu to nošķir sniegotie un nepārejamie Andu kalni, rietumos – Klusais okeāns, ziemeļos – pasaules vissausākais Atakamas tuksnesis, dienvidos sākas Antarktīdas mūžīgie ledi. Līdz ar to šajā valstī atrodamas gandrīz visas klimatiskās joslas ar visdažādākām dabas zonām un tas nodrošina Čīlē ārkārtīgi interesantus un dažādus tūrisma maršrutus. Turklāt, katram no Čīles reģioniem piemīt sava kultūrvēsturiska īpatnība. Jebkura ārzemju tūrista prasībām atbilst augsti attīstīta komunikāciju un sakaru sistēma, pirmšķiīgu hoteļu skaits un kvalitatīvā un efektīva pakalpojumu sfēra. Turklāt, Čīle ir visdrošākā zeme Latīņamerikā noziegumu ziņā.

Čīle ir ideāla zeme ekoloģiskā tūrisma, makšķerēšanas, kalnu slēpošanas, karsto avotu, alpīnisma un ar risku saistīto avantūru visnepieejamākās mūsu planētas vietās cienītājiem. Bez tam, no Santjago ir iespējams ātri un viegli nokļūt jebkurā Dienvidamerikas punktā. Čīliešu tauta ir ļoti labestīga un viesmīlīga, ar interesi un simpātijām izturas pret bijušās Padomju Savienības pilsoņiem, kuru Čīlē ir ļoti maz.

Pēdējos gados Čīli apmeklē aptuveni divi miljoni ārzemju tūristu (gadā). Viņus uzņem un apkalpo vairāk kā 1200 šīs valsts tūrisma firmu un aģentūru. No kopējā ārzemju tūristu skaita Čīlē 45% pieder Argentīnai, no Eiropas valstīm pirmajās vietās ir vācieši, spāņi un francūži. Caurmērā ārzemju tūrists pavada Čīlē 11 dienas un dienā iztērē 60 ASV dolārus. Čīlē ir ap 1.800 hoteļu ar kopēju vietu skaitu 105.000, ir 17 pieczvaigžņu hoteļu (12 no tiem atrodas Santjago un trīs – kalnu slēpošanas kurortā Vaļje Nevado augstu kalnos).

Lieldienu sala (Rapa Nui)

Lieldienu sala ir mistiska un leģendām bagāta ar vēsturi, kas sākās 4.gs pirms mūsu ēras. Lieldienu salu apmeklē tūristi no visas pasaules, kuri šeit atrod iespaidīgas akmens skulptūras gandrīz 6 metru augstumā, vērstas ar mugurpusi Klusā Okeāna virzienā un pazīstamas kā “moai”. Aptuveni 600 masīvās akmens statujas ir Lieldienu salas raksturīgākais un pazīstamākais arheoloģiskais devums. Moai izcelsme saistās ar lielu noslēpumainību. Šīs salas kultūrai ir raksturīga arī unikāla mūzika ar pārsteidzošām un izsmalcinātām deju kustībām. Šī burvība burtiski sagūsta salas apmeklētājus. Taču vēl joprojām nav īstas skaidrības par salas pirmo iedzīvotāju izcelsmi. Daudzas teorijas sacenšas, lai izskaidrotu Lieldienu salas brīnumus. Iezemieši Lieldienu salu dēvē par Te Pito Te Henua, kas tulkojumā nozīmē “pasaules naba”.

Tiek uzskatīts, ka salas pirmie iedzīvotāji ir nākuši no Polonēzijas, turpetīm citi ir pārliecināti, ka to izcelsme ir Dienvidamerika. Taču neskatoties uz to cilvēki, kuri izgatavoja moai, ir daļa no hierarhiskās un ļoti reliģiozās kultūras. Lieldienu salas valoda un kultūra ir veidojusies Polonēziešu izcelsmes iezemiešu ietekmē. Koka grebumi, ķermeņu krāsojumi un tetovējumi ir tradicionālākā un raksturīgākā šīs salas mākslas izpausme. Katru gadu februārī divas nedēļas tie atdzīvojas Tapati festivālā. Salas arheoloģiskais mantojums nav tieši apskatāms – iedzīvotāju unikalitāte un tradīcijas, ūdens caurspīdīgums, baltās pludmales – tas viss pievelk simtiem tūristu no visas pasaules, kuri šeit atrod paradīzi. Lieldienu salā var praktizēties braukšanā ar ūdensdēli, pētīt alas, organizēt atheoloģiskās tūres un mācīties jāt ar zirgiem.

Čīles vīni 

Rezultāti, kurus pēdējo gadu laikā ir sasnieguši Čīles vīndari, ir tiešām apbrīnojami un vērā ņemami!  Šajā valstī ražotos vīnus bieži vien mēdz dēvēt par „Dienvidamerikas Bordo stila vīniem”. Iespējams, ka tas ir saistīts ar to, ka labākie sarkanie vīni, tāpat kā Francijā, tiek ražoti no Cabernet Sauvignon vīnogu šķirnes. Netiek aizmirstas arī Bordo ļoti populārās Merlot, Sauvignon Blanc, kā arī gandrīz izzudušās Caramenere vīnogas. Diezgan plaši tiek kultivētas arī Čīlē tradicionālās vīnogu šķirnes Pais un Moscatel Alejandria, Sauvignon (pamatā Sauvignon Vert vai Sauvignon Gris), Sauvignonasse un Torontel, tās gan vairāk izmanto vietējā patēriņa vīna ražošanā. 

Čīles teritoriju no rietumiem apskalo Klusais okeāns, bet no austrumiem to ieskauj Andi, kas, savukārt, ļoti labvēlīgi ietekmē vīna ražošanas attīstību: kalnu virsotnes aizsargā vīnogulājus no pārmērīga gaisa mitruma, ko rada okeāns, un vienlaicīgi arī “mīkstina” samērā karsto Čīles klimatu. Vīnogulāju irigācijai vienmēr ir pietiekoši “ko dzert” ūdens, kas rodas no kūstošā sniega kalnos. Ne velti pazīstamais spāņu vīndaris Miguel Torres nosauca Čīli par „vīna darīšanas paradīzi”.

Paši prestižākie vīnogulāji atrodas Centrālajā ielejā, netālu no valsts galvaspilsētas Santjago. Klimats ielejas austrumdaļā, kura atrodas blakus Andiem, ir saulaināks un sausāks nekā tās rietumdaļā. Īpaši lielu lomu spēle četri rajoni: Rapel, Maule, Bio-Bio un par Čīles „zvaigzni” uzskatāmais  rajons Maipo. Tur ražo gan baltvīnu, gan sarkanvīnu, kuru pagatavošanā izmanto Cabernet Sauvignon, Sauvignon Blanc un Semillon vīnogu šķirnes. 
Turpretī  par pašu raženāko Čīles vīnu darinātāju (aptuveni 120 miljonu pudeļu gadā, no kurām puse tiek eksportēta uz ārzemēm) ir atzīts Concha y Toro rajons.

Rapel rajons specializējas uz sarkanvīna ražošanu no Cabernet Sauvignon un Pinot Noir šķirnēm. Ievērojamus sasniegumus šajā jomā ir sasniegušas tādas tur esošās saimniecības kā Porta, Santa Emiliana, Santa Monica un Vina Gracia.

Curico un Maule rajonos klimats ir diezgan vēss, tāpēc, kaut arī tur tiek ražots gan baltvīns, gan sarkanvīns, tomēr par daudz kvalitatīvāku  tiek uzskatīts baltvīns (Chardonnay un Sauvignon Blanc šķirnes).

Akonkaguā (Aconagua) reģions atšķiras no pārējiem ar karstu un sausu klimatu, tāpēc vietējās saimniecības specializējas galda vīnu ražošanā.

Kasablanka (Casablanca) -  ir atzīts par labāko Čīlē baltvīna pagatavotāju no Chardonnay un Sauvignon Blanc vīnogām. Starp atzītākām vietējām  vīna darīšanas saimniecībām var minēt Santa Carolina, Miguel Torres, Montes, Vina Casablanca un Franciscan Villard.

Paši lielākie vīnogulāji Čīle (1200 ha) pieder kompānijai San Pedro, kura atrodas Moline. Kompānija San Pedro ļoti lielu nozīmi piešķir ekoloģijai. Tā, piemēram,  sadarbībā ar Valparaiso universitāti tika izstrādāts īpašs mēslojums, kura pamatā  bija izmantotas vīnogu mizas. San Pedro ražo dažāda spektra vīnus. Gato Blanco un Gato Negro sastāda aptuveni ceturtdaļu no visa ražošanas apjoma. Tie ir vienkārši, bet  tajā pašā laikā labi baudāmi dzērieni. Šodien San Pedro ir viens no lielākajiem Čīles vīna ražotājiem un otrais (pēc Concha y Toro kompānijas) eksportētais, kurš piegādā savu produkciju vairāk nekā 55 pasaules valstīm visos 5 kontinentos.

Tiklīdz kā Čīles vīnu nosaukumi sāka parādīties starptautiskajā tirgū, tā ārzemju investoriem radās interese par šo valsti. Vīna darīšanas kompānijas no Francijas, Spānijas un ASV sāka iepirkt vietējās vīna darīšanas  saimniecības un tur organizēt vīna ražošanu, izmantojot savas tradicionālās tehnoloģijas.

Piemēram, Chateau Lafite-Rothschild ieguva saimniecību Los Vascos, Chateau Margaux – Vina Aquitania (šeit ražotie vīni, pēc enologa Felipe de Solminjaka vērtējuma, ir domāti kolekcionāriem un vīnziņiem). Roberta Mondavi kompānija no ASV nodibināja partnerattiecības ar vīna darīšanas saimniecību Caliterra.

Noderīgā informācija

Svētku kalendārs

Čīles himna

Spanish lyrics

Puro, Chile, es tu cielo azulado;
Puras brisas te cruzan también.
Y tu campo de flores bordado
Es la copia feliz del Edén.
Majestuosa es la blanca montaña
Que te dio por baluarte el Señor
Que te dio por baluarte el Señor,
Y ese mar que tranquilo te baña
Te promete futuro esplendor
Y ese mar que tranquilo te baña
Te promete futuro esplendor.

Coro Dulce Patria, recibe los votos
Con que Chile en tus aras juró:
Que o la tumba serás de los libres
O el asilo contra la opresión
Que o la tumba serás de los libres
O el asilo contra la opresión
Que o la tumba serás de los libres
O el asilo contra la opresión
O el asilo contra la opresión
O el asilo contra la opresión.

Čīles rakstnieki.

Pablo Neruda (Neftalí Ricardo Reyes Basoalto)
(12.07.1904 - 23.09.1973)

  Roberto Bolaño
(28.04.1953 - 15.07.2003)

 Gabriela Mistral (Lucila de María del Perpetuo Socorro Godoy Alcayaga)
(07.04.1889 - 10.01.1957)

 Isabel Allende Llona
(02.08.1942)

 Marcela Serrano
 (1951 g.)

Alberto Fuguet 
(1964 g.)

Fotogrāfijas

 Atvajnojiet, lapa atrodas izstrādes stadijā!